Ekonomika

Rumānijas ekonomiku raksturo cenu stabilitāte, finansiālā stabilitāte un valūtas maiņas kursa stabilitāte pret eiro.

Starptautiskā investīciju pozīcija ir uzlabojusies, deficītam noslīdot zem 50% no iekšzemes kopprodukta 2016.gada martā (salīdzinoši, 2015.gada martā līmenis bija apm. –55% no IKP).

Rumānijas ekonomika 2016.gadā piedzīvoja izaugsmi, ko veicināja iekšējais pieprasījums, ko stimulēja finanšu politika. Salīdzinot ar 2015.gadu, kad IKP izaugsme bija 3,9%, 2016.gadā Rumānijas IKP izaugsme bija 4,9%. Savukārt, 2017.gadā IKP izaugsme tiek paredzēta 4,4% līmenī, bet 2018.gadā – 3,7%.

Investīciju pieaugums ir atgriezies pirms krīzes līmenī. 2015.gadā investīciju pieaugums sasniedza rekorda līmeni – 8,3%. 2016.gadā investīciju kopējā vērtība (mērīta kā fiksētā kapitāla bruto veidošanās) pieauga par 5,5%, ko ietekmēja ienākumu zemā likme un investoru uzticības stabilitāte. Toties 2016.gadā tika piedzīvots publisko investīciju kritums, kā viens no iemesliem tiek minēts lēnais jauno ES fondu finansēto projektu ieviešanas ritms.

Rumānijai ir viens no augstākajiem investīciju līmeņiem Eiropas Savienībā. 2015.gadā investīcijas sastādīja 24,8% no IKP, kas ir stipri augstāks nekā vidējais ES līmenis (19,7%).

Inflācija ir kritusies, sasniedzot –3,0% 2016.gada maijā. Rumānijas Nacionālā Banka prognozē, ka 2017.gada beigās inflācija pārsniegs 2%, kāpjot līdz 3,4% līmenim 2018.gadā.

Bezdarba līmenis kritās no 6,8% 2015.gadā uz 6,0% 2016.gadā, kas ir tuvu pirms krīzes līmenim. Ir pazudušas darba vietas lauksaimniecībā un ražošanā, toties tika izveidotas jaunas darba vietas pakalpojumu sektorā, kas norāda uz izmaiņām ekonomikas struktūrā.

Budžeta deficīts pieaugs līdz apmēram 3,6% no IKP 2017.gadā, bet 2018.gadā tas sasniegs 3,9% no IKP, ko ietekmēs atslābums finanšu sektorā un solītie nodokļu samazinājumi. Vienlaicīgi, Rumānijas valsts parāds pieaugs no 38% (no IKP) 2015.gadā līdz 40,5% 2017.gadā un 42,3% 2018.gadā.

Tiek prognozēts, ka patēriņš turpinās būt par galveno ekonomiskās izaugsmes motoru. Kā nākamās tiek minētas investīcijas. Augsta iekšējā pieprasījuma dēļ pieaugs imports, kas novedīs pie tirdzniecības deficīta pieauguma no –6,2% 2016.gadā līdz –7,3% 2017.gadā un –7,7% 2018.gadā. Vienlaicīgi tiek sagaidīts eksporta pieaugums, tomēr zemākās likmēs nekā imports. Galvenais faktors Eiropas ekonomiskās zonas izaugsme, kas ir galvenais rumāņu eksporta galamērķis.

(Avots: Rumānijas Tirdzniecības un Industrijas Palāta (http://ccir.ro/en/), Ekonomikas stāvokļa pētījums: http://ccir.ro/wp-content/uploads/2014/11/starea-mediului-economic-2016.pdf, Ekonomika biznesa uztverē: http://ccir.ro/wp-content/uploads/2017/05/ENG_KTNS_Raport_Cercetare_CCIR-2017.pdf

Rumānijas un Latvijas ekonomiskā sadarbība

2016.gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums starp Rumāniju un Latviju sasniedza 32,41 milj. EUR, kas ir par 26% mazāk nekā 2015.gadā.

Eksporta apjoms uz Rumāniju sasniedza 16,2 milj. EUR, kas ir par 39,3% jeb 10,59 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā.

Importa apjoms no Rumānijas sasniedza 16,11 milj. EUR, kas ir par 5% jeb 0,8 tūkst. EUR mazāk nekā 2015. gadā.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Rumāniju: koksne un tās izstrādājumi (16,22%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (15,96%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (13,99%).

Galvenās Latvijas importa preces no Rumānijas: pārtikas rūpniecības produkti (41,90%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (29,53%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (9,84%).

(Avots: Latvijas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-rumanijas-attiecibas)

Rumānijas un Latvijas Divpusējā komercpalāta: http://en.ccrl.ro/